Pres European Union Printo

 

LAIMA ARTRĪTS.

Kas tas ir?
Laima artrīts ir viena no slimībām, ko ierosina baktērija Borrelia burgdorferi (Laima borelioze), kas tiek pārnesta ar ērču – tai skaitā arī Ixodes ricinus – kodienu.
Lai arī Borrelia burgdorferi infekcija skar ādu, centrālo nervu sistēmu, sirdi, acis un citus orgānus, Laima artrīta gadījumā locītavas vairumā gadījumu ir ekskluzīva slimības lokalizācija.
Ādā vēro t.s. erythema migrans – sarkanus izsitumu, kas izplatās tālāk no ērces koduma vietas.
Retos gadījumos, neārstējot Laima artrītu, var tikt skarta centrālā nervu sistēma.

Cik bieži ir šī slimība?
Tikai nelielai daļai ar artrītu slimajiem bērniem artrīta cēlonis ir Laima slimība.
Tomēr iespējams, ka Laima artrīts ir biežākais artrīts bērniem un pieaugušajiem Eiropā, ko novēro pēc bakteriālas infekcijas. To reti novēro bērniem pirms 4 gadu vecuma; tā galvenokārt ir skolas vecuma bērnu slimība.
To sastop visā Eiropā. Visbiežāk tā sastopama Viduseiropā un Skandināvijas valstīs Baltijas jūras piekrastē. Lai gan slimība tiek pārnesta ar inficētas ērces, kas ir aktīvas no aprīļa līdz oktobrim, atkarībā no vides temperatūras un mitruma, koduma palīdzību, slimība var sākties jebkurā gadalaikā, jo laika sprīdis starp inficētas ērces kodumu un locītavu pietūkumu ir visai variabls.

Kādi ir slimības cēloņi?
Slimības cēlonis ir baktērija Borrelia burgdorferi, kas tiek pārnesta ar inficētas ērces Ixodes ricinus kodiena palīdzību. Vairums ērču nav inficētas, un tātad vairums ērču kodienu neizraisa šo slimību, un, ja pēc inficētas ērces kodiena parādās migrējošā eritēma, tad tas nenozīmē, ka slimība obligāti progresēs tālāk, izraisot Laima artrītu.
Šajā gadījumā, sevišķi agrīnā stadijā, kas izpaužas ar migrējošo eritēmu, ārstēšanā tiek izmantotas antibiotikas. Lai arī Laima boreliozi migrējošās eritēmas stadijā katru gadu novēro vairāk nekā 1000 bērniem, Laima artrītu – vēlīnu slimības izpausmi – novēro reti.

Vai tas ir iedzimts?
Laima artrīts ir infekcijas slimība un nav iedzimta. Hronisks Laima artrīts var būt saistīts ar noteiktiem ğenētiskiem marķieriem, bet precīzs šīs predispozīcijas mehānisms nav zināms.

Kāpēc mans bērns saslima ar šo slimību? Kā varēja viņu pasargāt?
Eiropas reğionos, kuros ērces ir izplatītas, ir grūti pasargāt bērnus no tikšanās ar tām.
Borrelia burgdorferi netiek pārnesta nekavējoties pēc ērces kodiena, bet vairāku stundu – pus dienas vai dienas – laikā, jo baktērijai ir jānokļūst ērces siekalu dziedzeros, kur tā ar ekskretēto siekalu palīdzību nokļūst saimnieka, tai skaitā cilvēka, organismā.
Ērces piesūcas uz 3 – 5 dienām un barojas ar saimnieka asinīm. Ja bērni vasarā tiek apskatīti katru vakaru, lai atklātu piesūkušās ērces, un, ja tās piesūkušās, tad nekavējoties tiek noņemtas, tad Borrelia burgdorferi transmisija ir visai apšaubāma. Pēc ērces kodiena tiek rekomendēta profilaktiska ārstēšana ar antibiotikām.
Ja novēro agrīno slimības stadiju – migrējošo eritēmu –, tad tā ir jāārstē ar antibiotikām. Šī ārstēšana aptur baktēriju vairošanos un pasargā no Laima artrīta attīstības. ASV ir izveidota vakcīna pret vienu no Borrelia burgdorferi celmiem, bet ekonomisku apsvērumu dēļ netiek lietota. Šī vakcīna Eiropā nav lietojama sakarā ar šeit izplatītajiem atšķirīgajiem baktēriju celmiem.

Vai tā ir lipīga slimība?
Lai gan tā ir infekcijas slimība, tā nav lipīga, tas ir, tā neizplatās no cilvēka uz cilvēku, pirms baktēriju nepārnes ērce.

Kādi ir galvenie simptomi?
Galvenie Laima artrīta simptomi ir locītavu pietūkums un kustību ierobežojums skartajās locītavās. Bieži izteikts locītavu pietūkums ir mazsāpīgs vai pat bez sāpēm. Visbiežāk tiek skarta ceļa locītava, kaut gan slimība var skart gan lielās, gan sīkās locītavas. Tikai retos gadījumos ceļa locītavu slimība neskar; ⅔ gadījumos ir ceļa locītavas monoartrīts. Vairāk nekā 95% gadījumos ir oligoartrīts (skartas 4 vai mazāk locītavas), bieži pēc kāda laika ar ceļa locītavas iekaisumu kā vienīgo atlieku parādību. Laima artrītu ⅔ gadījumos sastop kā epizodisku artrītu, tas ir, artrīts izzūd pats no sevis pēc vairākām dienām vai dažām nedēļām, bet pēc kāda laika tas atkal var parādīties tajās pašās locītavās.
Locītavu iekaisuma epizožu biežums un ilgums parasti ar laiku samazinās, bet dažos gadījumos tas var palielināties, un artrīts var kļūt hronisks. Retos gadījumos hronisks artrīts ir jau no paša slimības sākuma (artrīts ir 3 mēnešus vai ilgāk).

Vai katram bērnam slimība ir viena un tā pati?
Nē. Slimība var būt akūta, tas ir, novēro tikai vienu artrīta epizodi; slimība var būt epizodiska vai hroniska.

Vai slimība bērniem atšķiras no slimības pieaugušiem cilvēkiem?
Slimība bērniem un pieaugušajiem ir līdzīga. Bērniem artrītu novēro biežāk nekā pieaugušajiem. Bet tomēr, jo jaunāks ir bērns, jo īsāks kurss un labāks efekts ir ārstēšanai ar antibiotikām.

Kā diagnosticēt slimību?
Vienmēr, kad tiek atklāts kāds nezināma cēloņa izraisīts artrīta gadījums, diferenciālā diagnozē jāatceras par Laima artrītu. Klīniski radušās aizdomas tiek apstiprinātas ar asins testiem un īpašos apstākļos arī ar procesā iesaistīto locītavu sinoviālā šķidruma izmeklējumiem. Asinīs antivielas pret Borrelia burgdorferi var noteikt ar imūnfermentatīvo metodi (Enzyme linked immunosorbent assay, ELISA). Ja IgG klases antivielas pret Borrelia burgdorferi atrod ar ELISA, tad Laima artrīta diagnozes apstiprināšanai izmanto imūnblota jeb Western blot testu.
Ja ir nezināma cēloņa artrīts un ar ELISA ir noteiktas IgG klases antivielas pret Borrelia burgdorferi, kas ir apstiprinātas ar vesternblota testu, tad diagnoze ir Laima artrīts. Diagnozi var apstiprināt, izmeklējot sinoviālo šķidrumu, kurā ar polimerāzes ķēdes reakciju (Polymerase chain reaction, PCR) nosaka Borrelia burgdorferi gēnu klātbūtni. Šis tests ir sarežğīts, un tikai dažas laboratorijas ir spējīgas dot ticamus rezultātus.
Laima artrīts jādiagnosticē pediatram vai bērnu slimnīcā. Ja ārstēšana nav efektīva, bērnu ārstam ir jābūt iesaistītam tālākajā terapijas gaitā.

Cik nozīmīgi ir testi?
Parasti tiek veikti ne tikai seroloğiskie izmeklējumi, bet arī paņemtas asinis, lai noteiktu iekaisuma procesa aktivitāti un asins bioķīmiskos rādītājus. Ar attiecīgām laboratorijas metodēm var tikt izslēgti citi infekciozie ağenti, kas var izraisīt artrītu.
Ja Laima artrīts ir noteikts ar ELISA un vesternblota testiem, tad nav lietderīgi tos atkārtot, ja sākta ir ārstēšana ar antibiotikām. Šie testi var būt izteikti pozitīvi vēl pāris gadus pat pēc veiksmīgas ārstēšanas.

Vai slimību var izārstēt?
Tā kā Laima artrīts ir baktēriju izraisīta infekcijas slimība, tad ārstēšanā lieto antibiotikas. Vairāk nekā 80% procentu pacientu ar Laima artrītu tiek izārstēti pēc viena vai diviem antibiotiku kursiem. Atlikušajiem 10 – 20% pacientu parasti turpmākā ārstēšana ar antibiotikām ir neefektīva; viņiem ir nepieciešama antireimatiska terapija.

Kāda ir ārstēšana?
Laima artrītu ārstē, perorāli lietojot antibiotikas 4 nedēļas ilgi vai ievadot tās intravenozi vismaz 2 nedēļas ilgi. Ja ir līdzestības problēmas, lietojot perorāli amoksicilīnu vai doksiciklīnu, piemērotāka ir ceftriaksona vai cefotaksīma intravenoza ievadīšana.

Kādi ir medikamentu blakusefekti?
Perorāli lietojamām antibiotikām blakusefekts var būt caureja vai alerğiskas reakcijas pret konkrētiem antibiotiķiem vispār. Blakusefekti ir reti un nenozīmīgi.

Cik ilgi ilgst ārstēšana?
Pēc pilna antibiotiku terapijas kursa rekomendē nogaidīt 6 nedēļas, lai pārliecinātos, ka nav nepieciešams atkārtots kurss sakarā ar noritošu artrītu.
Šajā gadījumā ir nepieciešams atkārtots antibiotiku kurss. Ja vēl pēc 6 nedēļām pēc otrā antibiotiku kursa pastāv artrīts, tad nepieciešama ir antireimatisko medikamentu lietošana.

Kā ir ar nekonvenciālo/papildus terapiju?
Ja ārstēšana ar antibiotikām nepalīdz, tad vecāki var nosliekties uz nekonvencioālām ārstēšanas metodēm kā citu reimatisko slimību gadījumā. Taču nav pierādījumu par šo metožu efektivitāti.

Cik ilgi noris slimība?
Vairāk nekā 80% gadījumu bērni izārstējas pēc viena vai diviem antibiotiku terapijas kursiem. Atlikušajiem artrīts pazūd pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Eventuāli slimība apstāsies kopumā.

Kāda ir slimības prognoze?
Ārstējot ar antibiotikām, vairumā gadījumu notiek izārstēšanās, un sekas nepaliek. Atsevišķos gadījumos novēro locītavu bojājumus ar kustību ierobežojumiem un agrīna osteoartrīta attīstību.

Vai ir iespējams izārstēties pilnīgi?
Jā. Vairāk nekā 95% gadījumu pacienti izārstējas pilnīgi.

Kā slimība ietekmē bērna un viņa ģimenes dienas režīmu?
Sāpju un locītavu kustīguma dēļ bērnam var būt ierobežotas sporta aktivitātes, piemēram, bērns nav spējīgs tik ātri skriet kā iepriekš. Vairumam pacientu slimības izpausmes ir maigas, un vairums problēmu ir maznozīmīgas un pārejošas.

Kā ir ar skolu?
Uz zināmu laika periodu bērns jāatbrīvo no sporta nodarbībām. Studentam/ei pašam/ai jānolemj, kurās sporta aktivitātēs viņš/viņa var ņemt dalību.

Kā ir ar sportu?
Bērnam/pieaugušajam pašam jālemj par savām spējām. Ja bērnam ir regulāri plānota programma sporta klubā, tad nepieciešamības gadījumā ir jāsamazina šīs programmas prasības, piemērojot tās pacienta vēlmēm.

Kā ir ar uzturu?
Uzturam ir jābūt sabalansētam un jāsatur pietiekamā daudzuma proteīni, kalcijs un vitamīni, kas nepieciešami augošam bērnam. Uztura maiņa neietekmē slimības gaitu.

Vai klimats var ietekmēt slimības gaitu?
Ērcēm ir nepieciešams silts un mitrs klimats, bet, ja infekcija ir skārusi locītavas, tad tālāko slimības gaitu klimata variācijas neietekmē.

Vai bērns var tikt vakcinēts?
Nav vakcinācijas ierobežojumu. Vakcinācijas rezultātu neietekmē slimība vai antibiotiku terapija, kā arī nav papildus blakusefektu sakarā ar slimību vai ārstēšanos. Pašlaik pret Laima boreliozi vakcīna nav pieejama.